Drošības intervences darbības un brīdinājumi
Drošas braukšanas pamatā ir lietotāja paraugprakse. Automašīna nodrošina papildu līmeni aizsardzībai pret negadījumiem, brīdinot par konstatētu situāciju, kurā nepieciešama tūlītēja uzmanība vai rīcība. Automašīna ne tikai informē vadītāju ar brīdinājumiem, bet var arī iejaukties, stūrējot vai bremzējot, lai izvairītos no sadursmes vai mazinātu tās sekas.
Padoms
Iejaukšanās drošības nolūkos
Iejaukšanās drošības nolūkos ir automašīnas reakcija gadījumos, kad tā identificē augstu vai nenovēršamu sadursmes risku. Brīdinājumi tiek parādīti, lai vadītājs pievērstu uzmanību bīstamībai un rīkotos, savukārt automašīna arī ir spējīga veikt ārkārtas stūrēšanas vai bremzēšanas manevrus atkarībā no situācijas. Daži brīdinājumu un iejaukšanās veidi ir pastāvīgi iespējoti, savukārt citi veidi ir ietverti funkcijās, kuras varat pielāgot vai izvēlēties tās ieslēgt vai izslēgt.
Drošības intervences darbības sadursmju novēršanai
Ja automašīna identificē sadursmes risku, tā reaģē atbilstoši steidzamības pakāpei. Automašīna var identificēt tādus objektus kā gājējus, velosipēdistus un transportlīdzekļus, kas tuvojas vai atrodas jūsu braukšanas trajektorijā. To, cik savlaicīgi un efektīvi automašīna var noteikt negadījuma risku, var ietekmēt daudzi faktori. Dažas situācijas pārsniedz automašīnas iespējas, tādēļ ir būtiska droša braukšana.
Ja automašīna identificē palielinātu sadursmes risku, tā var īsā laikā pāriet no brīdinājumiem līdz izvairīšanās manevriem. Ja apdraudējums rodas pēkšņi, automašīna var nekavējoties veikt izvairīšanās manevrus.
| Brīdinājumi par sadursmi | Ja automašīna identificē sadursmes risku, vispirms tā mēģina piesaistīt vadītāja uzmanību. Automašīna var brīdināt vadītāju ar vizuāliem ziņojumiem, skaņas signāliem vai intermitējošu bremzēšanu. |
| Bremzēšanas manevri | Ja automašīna nosaka, ka ir nepieciešams rīkoties tūlīt, tā var bremzēt neatkarīgi no vadītāja darbībām. Tas var notikt vienlaikus ar stūrēšanas manevru. Automašīnas bremzēšanas spēks intervences laikā ir atkarīgs no situācijas. Ja automašīnas priekšā pēkšņi parādās šķērslis, bremzes var tikt aktivizētas pilnībā, savukārt citā situācijā potenciālu sadursmi varētu novērst ar mazāku bremzēšanas spēku. |
| Stūrēšanas manevri | Ja automašīna nosaka, ka ir nepieciešams rīkoties tūlīt, tā var vadīt stūri neatkarīgi no vadītāja darbībām. Tas var notikt vienlaikus ar bremzēšanas manevru. |
Displejā var parādīties ziņojumi par veiktajām drošības intervences darbībām.
Piezīme
Iejaukšanās stūrēšanā un bremzēšanā — atcelšana
- Automašīnas iejaukšanos stūrēšanā vienmēr var atcelt, ja vadītājs pārņem stūrēšanu.
- Lai atceltu iejaukšanos bremzēšanā, ir stingri jānospiež akseleratora pedālis. Pēc noteikta laika sliekšņa bremzēšanas darbība tiks atcelta.
Zināšanas par automašīnas iespējām
Automašīna var veikt drošības intervences darbības pēkšņi un negaidīti. Neraugoties uz sniegtajām priekšrocībām, intervences darbības var radīt diskomfortu. Zināšanas par to, kā darbojas jūsu automašīna, palīdzēs nenobīties no iejaukšanās drošības nolūkos. Obligāti izlasiet visus pēc intervences parādītos paziņojumus, lai izprastu, kādēļ automašīna veica drošības intervences darbību.
Iejaukšanās un brīdinājumu biežuma samazināšana
Iejaukšanās drošības nolūkos un brīdinājumu saņemšanas biežums ir atkarīgs no braukšanas apstākļiem un jūsu braukšanas stila. Noteiktu faktoru sakritības gadījumā var likties, ka automašīnas reaģēšana ir lieka vai pārāk jutīga. Kopumā efektīvākais brīdinājumu un iejaukšanās biežuma samazināšanās veids ir atbildīga braukšana. Pielāgojiet ātrumu braukšanas apstākļiem un ievērojiet drošu distanci līdz citiem transportlīdzekļiem. Varat arī pielāgot vai izslēgt atsevišķas funkcijas iestatījumos.
Reaģēšanas nepieciešamības līdzsvarošana
Ja mašīna piedāvā, vada vai veic braukšanas darbību, tas ir uzskatāms par reaģēšanu. Vairākumam vadītāja palīgsistēmas funkcijām ir iespējamu reakciju kopums. Piemēram, automātiskā bremzēšana, lai izvairītos no sadursmes ar automašīnu, kas jūsu priekšā ir strauji nobremzējusi, ir reaģēšana. Funkcijas, kas var nodrošināt brīdinājumus un iejaukšanos drošības nolūkos, ir izstrādātas, lai ierobežotu nevajadzīgu reaģēšanu.
Katrai automašīnas reakcijai ir savs nosacījumu kopums. Šie nosacījumi var būt saistīti ar satiksmes apstākļiem, automašīnas un vadītāja stāvokli, kā arī ar informāciju, kuru ir savākušas automašīnas noteikšanas sistēmas. Lai reaģēšana notiktu, ir jāizpildās visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, kā arī automašīnai jākonstatē augsts ticamības līmenis par reaģēšanas nepieciešamību. Situācijai attīstoties, automašīna nepārtraukti novērtē apstākļus un nepieciešamo reaģēšanu. Ja reaģēšanas nepieciešamība vai apstākļi ir neskaidri, automašīna nereaģēs.
Ja potenciāli bīstamā situācijā vadītājam ir viegli rīkoties, tam tiks dota priekšroka pretstatā automašīnas reaģēšanai. Automašīna var aizkavēt vai novērst reaģēšanu situācijās, kurās jums ir iespēja rīkoties, manevrējot standarta veidā. Tas palīdz samazināt nevajadzīgu brīdinājumu skaitu un iejaukšanos drošības nolūkos. Vairākumā bīstamības gadījumu, ko automašīna identificē, vadītājs reaģē, nedaudz mainot rīcību pietiekamu laiku pirms ārkārtas izvairīšanās manevriem. Jūs lielākoties to sajutīsiet kā tipveida darbības — ierastās braukšanas daļu.
Svarīgi
Uz bīstamām situācijām uz ceļā vienmēr ir jāreaģē
Automašīna var aizstāt darbības dažās, bet ne visās, situācijās, kurās jūs nevarat vai jums neizdodas reaģēt uz bīstamo satiksmes situāciju. Ir situācijas, kurās automašīna nespēj efektīvi reaģēt un kurās reaģēšana netiek nodrošināta, jo reaģēšanu uz potenciālu bīstamību sagaida no vadītāja. Braucot ir nepieciešams palikt modriem un uzmanīgiem, lai jūs varētu reaģēt uz bīstamajām situācijām tā, it kā jūs brauktu bez vadītāja palīgsistēmas.
Nosacījumi un ierobežojumi
Brīdinājums
Automašīnas drošības intervences darbības nevar aizvietot drošas braukšanas praksi. Braucot pievērsiet tādu pašu uzmanību drošībai, kāda nepieciešama, braucot automašīnā bez šīm funkcijām.
Nevar garantēt, ka brīdinājumi tiks aktivizēti un intervences darbības veiktas pilnīgi visās situācijas. Automašīna nevar reaģēt uz visiem braukšanas un satiksmes apstākļiem, laikapstākļiem vai ceļa stāvokļa. Automašīnas var nespēt noteikt apdraudējumu vai uz to reaģēt tādu iemeslu dēļ, kurus nevarat noteikt vai paredzēt.
- Automašīnas ātrums un kustība.
- Objektu lielums, forma, ātrums un kustība vai ceļu satiksmes dalībnieki apkārt automašīnai.
- Vides apstākļi.
- Satiksmes infrastruktūras stāvoklis.
- Satiksmes situācijas sarežģītība.
- Asi pagriezieni var mazināt noteikšanas konsekvenci. Automašīna var nebūt spējīga identificēt bīstamību, kas parādās pēkšņi, jo ir veikts ass pagrieziens.
- Zema vilkme, piemēram, mitra vai apledojuša ceļa seguma gadījumā, var mazināt iejaukšanās iedarbīgumu.
- Šķēršļu noteikšanu ietekmējoši apstākļi un ierobežojumi var traucēt automašīnai noteikt potenciālu bīstamību. Šķēršļu noteikšanas ierobežojumi ir detalizēti aprakstīti atsevišķā rokasgrāmatas sadaļā par to, kā automašīna nosaka apkārtni un satiksmi.
- Automašīna neveiks automātisko iejaukšanos bremzēšanā, ja braucat turpgaitā gājēja ātrumā vai lēnāk. Tas ir paredzēts, lai izvairītos no nevēlamas iejaukšanās bremzēšanā, kad manevrējat šaurās vietās.
Svarīgi
Vispārīgi ierobežojumi
Automašīnā, kas bīstamās situācijās var veikt intervences darbības, ir pamats justies droši, tomēr vadītājam joprojām jādara viss iespējamais, lai braukšana būtu droša un atbildīga. Automašīnas iespējas vienmēr ierobežo tehnoloģiski faktori un ierobežojumi, automašīnas stāvoklis un braukšanas vide.
Noteikšanas iespējas
Automašīnas spēju uzraudzīt apkārtējo vidi izmanto funkcijas, kas var nodrošināt brīdinājumus un intervenci. Lai labāk izprastu šādu funkciju ierobežojumus, izlasiet atsevišķo sadaļu par satiksmes un apkārtējās vides noteikšanu. Sadaļā sniegts pārskats par svarīgu komponentu, piemēram, kameru un radaru, darbību, kā arī sniegta detalizēta informācija par funkciju iespējām un ierobežojumiem.
Reakcijas laiks
Labvēlīgos apstākļos automašīna var konstatēt noteiktus apdraudējumus un uz tiem reaģēt — dažos gadījumos automašīna var to paveikt ātrāk nekā vadītājs. Tomēr šī iespēja negarantē intervenci, jo automašīna nevar noteikt visus iespējamos apdraudējumus, uz kuriem var būt nepieciešams reaģēt.
Reaģēšanas pieejamība
Automašīnas reaģēšanas veidiem ir savs nosacījumu kopums, kas nosaka, kad tie būs pieejami. Tas nozīmē, ka braukšanas laikā pieejamās reakcijas nepārtraukti mainās. Daži nosacījumi ir strikti noteikti, piemēram, precīzs ātruma diapazons, iestatījuma iespējošana vai autovadītāja drošības jostas piesprādzēšana. Citiem nosacījumiem ir mazāk precīzs slieksnis, kas var būt atkarīgs no faktoru kopuma. Tādēļ jūs nevarat ar pārliecību zināt vai un kā automašīna reaģēs konkrētā situācijā, taču jūs varat attīstīt priekšnojautu, kādas reakcijas ir iespējamas un kādas ne.
Izlasiet visu informāciju par funkcijām, kuras izmantojat
Pirms vadītāja palīgsistēmu funkciju lietošanas ir ieteicams izlasīt visu pieejamo informāciju par šīm funkcijām. Ir svarīgi izprast gan funkciju iespējas, gan ierobežojumus.
Sprādzējieties ar drošības jostu
Lai varētu ārkārtas gadījumos iejaukties bremzēšanā, ir nepieciešams, lai vadītājs būtu piesprādzēts ar drošības jostu. Nodrošiniet, lai visi citi pasažieri arī būtu piesprādzēti ar drošības jostām. Savainojuma risks straujas bremzēšanas gadījumā palielinās pasažieriem, kas nav piesprādzēti.
Vadītāja atbildība
Funkcijas, kas nodrošina intervences darbības un brīdinājumus, papildina drošas braukšanas praksi. Tie nemazina un neaizstāj vadītāja pienākumu veltīt visu uzmanību drošai braukšanai. Ir svarīgi izlasīt sadaļu par vadītāja atbildību, lai izprastu iejaukšanās drošības nolūkos un brīdinājumu ierobežojumus. Ja rodas neskaidrības vai ir papildu jautājumi, sazinieties ar Volvo dīleri.